- Eiropas Komisija piedāvā “ilgtspējības omnibusu”, lai vienkāršotu uzņēmumu ilgtspējības pārskatus, tiecoties samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem.
- Šī iniciatīva ir paredzēta, lai katru gadu ietaupītu Eiropas uzņēmumiem 6,3 miljardus eiro, koncentrējoties uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem un specifiskiem finanšu rādītājiem.
- Izmaiņas ietver būtiskas izmaiņas Korporatīvās ilgtspējības pārskatu direktīvā (CSRD) un saistītajās direktīvās, nosakot divu gadu kavējumu ziņošanas prasībām.
- Mazākiem uzņēmumiem lielākoties tiek piešķirta atbrīvošana, tādējādi piedāvājot zināmu atelpu, savukārt divkāršo materiālo novērtējumu fokuss sniedz ieskatus par ilgtspējības finansiālajām sekām.
- Finanšu iestādes var izmantot Eiropas taksonomiju, lai virzītu zaļās investīcijas, uzsverot ilgtspējību kā stratēģisku priekšrocību un nepieciešamību.
- Kamēr turpinās likumdošanas sarunas, uzņēmumiem ir jāpaliek proaktīviem, lai pielāgotos mainīgajām ilgtspējības vadības sistēmām.
Eiropa ir krustcelēs, vietā, kur ilgtspēja un konkurētspēja sastopas korporatīvo milžu un mazo uzņēmumu skatījumā. Eiropas Komisija, nesen veicot soli, atklāja priekšlikumu, kas cenšas nomierināt uzņēmumu ilgtspējības ziņošanas haotiskos ūdeņus. Šis priekšlikums, pareizi nosaukts par “ilgtspējības omnibusu”, cenšas vienkāršot caurspīdīguma regulas, samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem.
Priekšlikuma pamatā ir mēģinājums līdzsvarot prasīgas atklāšanas prasības ar nepieciešamību, lai Eiropas uzņēmumi varētu uzplaukt globālajā tirgū. Lai gan ES gadu gaitā ir bijusi ceļa rādītāja ar saviem ambiciozajiem ilgtspējības mērķiem, Draghi ziņojums izcēla šo centienu smago slogu uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Saskaroties ar šādām bažām, Komisijas savlaicīgā intervencija sola katru gadu ietaupīt Eiropas uzņēmumiem pārsteidzošus 6,3 miljardus eiro administratīvajos izdevumos.
Izmaiņas, kas paredzētas šajā priekšlikumā, ir būtiskas un tālejošas. Korporatīvās ilgtspējības pārskatu direktīva (CSRD) un tās māsas direktīvas, tostarp Korporatīvās ilgtspējības rūpīgas izpētes direktīva un ES taksonomija, ir gatavas transformācijai. Uzņēmumi saņems atelpu, jo ziņošanas slogs tiek samazināts. Tikai tie, kuriem ir vairāk nekā 1 000 darbinieku un būtiski finanšu rādītāji, būs jāatbilst prasībām, tādējādi dramatiski samazinot iepriekšējo apjomu. Turklāt divu gadu ziņošanas prasību atlikšana, apvienojumā ar vienkāršotām datu vajadzībām, atvieglo ceļu uzņēmumiem, ļaujot tiem koncentrēties tikai uz tiešajiem piegādātājiem.
Nekustamo īpašumu investori un mazāki uzņēmumi varēs sirsnīgi pieņemt šīs izmaiņas. Daudzi izdosies ārpus šī jaunā ietvara, piedāvājot atelpu mainīgajā likumdošanas ainavā. Tomēr uzmanību piesaista fakts, ka, kamēr sliekšņi mainās un laika grafiki pagarinās, ilgtspējības esence paliek nemainīga. Divkāršo materiālo novērtējumu konsultācijas sniedz stratēģisko priekšrocību, piedāvājot svarīgus ieskatus par finansiālo ainavu, ko veido ilgtspēja.
Uz priekšu domājoši uzņēmumi, kuri ir attīstījuši savas datu spējas saskaņā ar iepriekšējām direktīvām, atrodas stabilā pamata. Ar bagātinātām datu pārvaldības un ziņošanas praksēm viņi var izmantot iespējas sevi diferencēt — stiprinot attiecības ar ieinteresētajām pusēm un nostiprinot uzņēmuma izturību.
Finanšu iestādes pievērš uzmanību, izmantojot Eiropas taksonomiju kā pamatu zaļo aizdevumu un investīciju noteikšanai. Pat likumdošanas attīstības gaitā saskaņošana ar ilgtspējības principiem joprojām ir izšķiroša. Virzība uz caurspīdīgu pārvaldību, sociālo atbildību un vides aizsardzību nav tikai pienākums, bet arī stratēģiska prasība.
Kamēr likumdošanas process norisinās — pārvarot Eiropas Parlamenta un Padomes koridora — pasaule vēro. Mēneši, iespējams, gadi, pāries, kamēr sarunas uzsāksies. Tomēr uzņēmumiem jāpaliek modriem, pieņemot šīs izmaiņas, kamēr tās sagatavo tālākai attīstībai. Ceļojums uz ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību turpinās, stāsts, kas sola gan izaicinājumus, gan iespējas tiem, kas ir gatavi to pieņemt.
Kā Eiropas jaunais ilgtspējības priekšlikums varētu pārvērst uzņēmumu praksi
Izpratne par Eiropas ilgtspējības omnibusu
Eiropas Komisijas jaunais ilgtspējības likumdošanas priekšlikums, pareizi nosaukts par “ilgtspējības omnibusu”, cenšas vienkāršot uzņēmumu ilgtspējības ziņošanu, padarot to efektīvāku, neupurējot ES pamatilgtspējības mērķus. Šis priekšlikums ir smalka līdzsvara starp prasīgu standartu saglabāšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MUM).
Priekšlikuma galvenie elementi
1. Ziņošanas apjoma samazināšana:
– Tikai uzņēmumiem ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem un nozīmīgiem finanšu rādītājiem jāatbilst prasībām, tādējādi samazinot ietekmēto uzņēmumu apjomu.
– Šī izmaiņa tiek lēsta, ka katru gadu Eiropas uzņēmumiem sniegs 6,3 miljardu eiro ietaupījumus administratīvajos izdevumos.
2. Pagarināti termiņi un vienkāršota ziņošana:
– Priekšlikums paredz divu gadu kavējumu ziņošanas prasībām.
– Vienkāršotās datu prasības palīdzēs uzņēmumiem koncentrēties tikai uz tiešo piegādātāju rūpīgu izpēti.
Reālā pasaule un lietošanas gadījumi
– Lielajiem uzņēmumiem: Jāturpina pielāgoties šīm izmaiņām ar spēcīgām datu pārvaldības sistēmām. Tie, kuri jau bijuši prasmīgi iepriekšējās direktīvās, var gūt labumu, stiprinot attiecības ar ieinteresētajām pusēm un demonstrējot līderību ilgtspējībā.
– Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MUM): Šie uzņēmumi atradīs atelpu ar mazāku ziņošanas prasību skaitu un varēs pārkoncentrēt resursus uz izaugsmi un inovācijām.
– Finanšu iestādēm: Eiropas taksonomija joprojām kalpo kā galvenais atsauce zaļo finansējuma iniciatīvu definēšanai, piemēram, aizdevumiem un investīcijām, tādējādi integrējot ESG faktorus finanšu lēmumu pieņemšanā.
Nozares tendences un prognozes
– Ilgtspējīgu investīciju pieaugums: Tiek sagaidīts, ka finanšu iestādes redzēs ilgtspējīgu investīciju pieaugumu, kad ES taksonomija turpina vadīt zaļo finansējumu, veidojot vidi, kur definē vides atbildīgas darbības.
– Divkāršo materiālo novērtējumu pieņemšana: Uzņēmumi būs jālīdzsvaro finanšu rādītāji un ilgtspējības riski, iegūstot ieskatus par to, kā ilgtspēja ietekmē finanšu veiktspēju, palielinot noturību un stratēģiju.
Priekšrocību un trūkumus pārskats
Priekšrocības:
– Mazina regulatīvo slogu uz MUM, veicinot inovāciju un konkurētspēju.
– Veicina saskaņošanos ar ilgtermiņa ES ilgtspējības mērķiem.
– Piedāvā izmaksu ietaupījumus un resursu sadali Eiropas uzņēmumiem.
Trūkumi:
– Iespējams, ka tas atliks ES progresu noteiktu ilgtspējības mērķu sasniegšanā.
– Var radīt nevienmērīgu spēļu lauku mazākiem uzņēmumiem, kas vēl cīnās, lai līdzsvarotu ilgtspējību ar finansiālo izaugsmi.
Rīcības ieteikumi
– Investējiet datu iespējās: Uzņēmumiem būtu jāinvestē uzlabotās datu pārvaldības sistēmās, lai efektīvi apstrādātu ilgtspējības ziņošanu.
– Esiet informēti: Sekojiet līdzi likumdošanas izmaiņām un gatavojieties nākotnes pielāgojumiem.
– Iesaistieties stratēģiskā plānošanā: Uz priekšu domājoši uzņēmumi ir jāintegrē ilgtspējība savā stratēģiskajā plānošanā un riska novērtējumos, lai gūtu labumu no šīm likumdošanas izmaiņām.
Secinājums
Eiropas Komisijas ilgtspējības omnibus priekšlikums nodrošina pragmatisku ietvaru ilgtspējības ziņošanai, garantējot, ka Eiropas uzņēmumi saglabā konkurētspēju, vienlaikus īstenojot būtiskos vides, sociālos un pārvaldības standartus. Kamēr šīs regulatīvās izmaiņas turpinās, uzņēmumiem ieteicams būt informētiem, ātri pielāgoties un viedi investēt sistēmās un praksēs, kas saskan ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Lai iegūtu vairāk informācijas par ilgtspējības centieniem Eiropā, apmeklējiet Eiropas Savienības oficiālo tīmekļa vietni.